Ziemassvētku dzejolis ir viena no senākajām un sirsnīgākajām svētku tradīcijām. Pantiņi, dzejolīši un dziesmas ir atslēga, kas ne tikai atslēdz lielo dāvanu maisu, bet arī rada patiesu svētku noskaņu un Ziemassvētku garu.
Tomēr mūsdienu pirmssvētku skrējienā, cenšoties nepazust starp dāvanu un darāmo darbu sarakstiem, bieži vien tieši dzejolis ir tā svētku daļa, kas piemirstas pirmā. Baltam, pūkainam sniegam lēni krītot, mums ar vienu roku būtu harmoniski uz paštaisītām dāvanu kartītēm ar īstu tinti jāraksta gari svētku dzejoļi un vēlējumi, kamēr ar otru roku lēni jāmalko karstvīns… Bet patiesībā mēs, līdz potītēm iegrimuši pelēcīgā šļurā, stresaini traucamies no viena dāvanu veikala nākamajā, īsto dāvanu nebeidzamos meklējumos, lai priekšpēdējā vakarā, nosvīdušu pieri un izspūrušiem matiem, pa taisno uz dāvanas papīra ar zilu lodīšu pildspalvu uzskribelētu saņēmēja vārdu. Bez dzejoļa. Bez pantiņa. Un reizēm pat bez vēlējuma.
Kur nu vēl cerēt uz tādu ekstru kā mierīgas vakara stundas, kad kamīna priekšā pārlapot dzejoļu un svētku pantiņu krājumus, lai atrastu vismīļāko vārsmu vai visskanīgāko dzejoli. Nu – kaut vai visīsāko pantu. Lai tad cītīgi to iemācītos, zinot, cik ļoti svētku vakarā vienlaikus gribēsies un negribēsies dzejoli noskaitīt, lai saņemtu sen kāroto dāvanu.
Nē, diemžēl Zeimassvētku dzejoļu skaitīšanas tradīcija mūsdienu svētku maratonā kļuvusi par reti praktizētu rituālu. Un tomēr – īsto svētku sajūtas un prieku rada tieši sīkumi – skaists dāvanas papīrs, sirsnīgs apsveikums uz kartītes un dzejoļa skaitīšana.
Tādēļ lūk pāris noderīgi padomi, kā mūsdienu dāvināšanas drudzī ātri atrast Ziemassvētku pantiņus un dzejoļus, ko rakstīt uz apsveikumiem un viegli iemācīties, skaitīšanai pie egles.
Latviešu tautasdziesmas
Latviešu tautasdziesmas ir perfekts variants cilvēkam, kuram garāku dzejoli iemācīties sagādā grūtības. Turklāt mūsu tradicionālās četrindes par darba tikumu un dabas ritumu vēl nekad nav bijušas tik ļoti modē kā tagad. Atrast piemērotu tautasdziesmu, ko Ziemasasvētkos noskaitīt pie eglītes, arī nesagādās nekādas grūtības, jo tādu ir patiešām daudz. Derēs ne tikai tie pantiņi, kuros tieši minēti Ziemas saulgrieži, bet arī dzejolīši par ziemas un sniega tēmu. Cilvēkiem ar labu huora izjūtu lieliski derēs kāda no nerātnajām dainām.
Lūk daži lieliski piemēri:
Kur palika mūsu meitas Ziemassvētku vakarā? Ielīdušas klētiņā, Lāpa savus caurus brunčus.
|
Man atnāca sievas māte Ziemassvētku vakarā; Gaiļam dūra pakaklē, Sivēnam smecerē. |
Nākat iekšā, Ziemassvētki, Nu mēs jūs gaidīsim; Nama māte durvis vēra, Rokā gaiša uguntiņa.
|
Pīrāgam, nabagam, Krāsnī kājas nosvilušas; Ejat, bērni, ķerat ciet, Ēdat viņu dziedādami. |
Pūti, pūt, ziemelīti, Ziemassvētku vakarā: Klētī pūti miežus rudzus, Stallī bērus kumeliņus. |
Simtiem cepu kukulīšu Ziemassvētku gaidīdama; Simtiņš nāca danča bērnu Ziemassvētku vakarā. |
Tradicionālie Ziemassvētku dzejoļi
Ar Ziemassvētku dzjoļiem ir tāpat kā ar dziesmām un filmām – lai cik reizes tās nebūtu redzētas vai dzirdētas, tomēr katru gadu skatāmies no jauna un dziedam līdzi. Arī svētku pantiņi, kurus katru gadu dzirdam atkal, ir klasiska vērtība, kas pieder pie svētku atmosfēras.
Tādēļ nebaidies pie egles skaitīt kādu no visu laiku populārākajiem svētku dzejoļiem (kurus arī būs vieglāk un ātrāk iemācīties vai atkal atcerēties). Piemēram:
Sidraba mēnestiņš Veļas pa gaisu Sētā nak rūķīts Ar dāvanu maisu.Atnāca, nolika Priekšnamā klusi Un aizgāja tālāk Uz kaimiņu pusi.Ne manīja sētnieks, Ne ierējās suns? Bet, kur tas bij bijis,Gaiši iedegās guns. |
Zaķēns mežā ezi sauc, Kur gan palicis mans draugs. Sniegi snieg un puteņo, Kā lai tagad atrod to. Vāverīte kokā smej, Velti draugu meklēt ej, Kamēr sals un kamēr sniegs, Ezim mežā ziemas miegs. |
Latviešu klasikas dzejnieku dzejoļi
Oriģināla opcija ir izvēlēties dzejoli, kas tiešā veidā nekādā mērā nav saistīts ar Ziemassvētkiem. Kāda tuva autora darbu vai dzejoli, kas vienkārši šķiet skaists. Brīnišķīgas noskaņas savos pantos uzbur latviešu klasiķi Imants Ziedonis un Ojārs Vācietis. Pantus par naksnīgu un apsnigušu Rīgu var atrast Čaka dzejā. Bet varbūt sirdij tuvs ir kāda Aspazijas vai pat Raiņa dzejolis?
Mūsuprāt, svētku vakarā pie egels patīkami pārsteigsiet savu ģimeni ar kādu no šiem dzejoļiem:
Aspazija
Tik jautra kā burbuļu avotiņš, Starp ikdienas rūpju skārieniem, |
Imants Ziedonis
Ko es gribēju tev šodien līdzi dot: |
Smieklīgi, jautri pantiņi
Sena patiesība ir tā, ka muļķības galvā daudz vieglāk sadzīt, kā nopietnas zināšanas. Tādēļ, ja Ziemassvētku dzejoli meklē pēdējā brīdī un tā apgūšanai daudz laika nav palicis – izvēlies smieklīgu vai jautru pantiņu. To iemācīties būs daudz ātrāk!
Dzīvoja reiz Sniegbaltīte, kurai bija apetīte – Ziemassvētkos klusi, klusi visus rūķus apēdusi! |
Salatētis pieri kasa Dāvanas pa zemi lasa, Tālāk pabraukt nevarēja Staltais briedis avarēja |
“Dzejoļi” slinķiem un pavisam nevaļīgajiem
Lielisks veids kā izlīst caur adatas aci brīdī, kad obligāti dzejolis jāskaita, bet neesi sagatavojies (apzināti noslinkojot vai aiz tīras nezināšanas), ir nodeklamēt kādas pazīstamas dziemas rindas.
Lūk pāris veiskmīgi piemēri, kurus zinās katrs īstens latvietis:
Ak, eglīte, ak, eglīte, Tu pastāvīga esi – Tu zaļo ziemas aukstumā Tāpat kā vasr’s karstumā. Ak eglīte, ak eglīte, Tu pastāvīga esi. Ak, eglīte, ak, eglīte, Tu manim patikt vari. No Ziemassvētku eglītes Man spīd daudz gaišas svecītes. Ak eglīte, ak eglīte, Tu manim patikt vari. |
Bez mīlestības nedzīvojiet, Bez mīlestības viss ir mazs! Bez mīlestības dūmo krāsnis Un maizi negriež nazis ass. Un kāds ar atdauzītu cirvi, Ar trulu cirvi dienas tēš, Un dīvains apnicības velniņš Uz spožām gardīnstangām sēž. |
Lai vai kuru no pantiņu variantiem neizvēlēsieties Ziemassvētku vakarā skaitīt zem eglītes – no sirds iesakām veltīt kaut minūti sava laika un enerģijas, lai atdzīvinātu vai ieviestu šo tradīciju savā ģimenē, jo Ziemassvētki tomēr ir ģimenes kopā būšanas laiks, kad veltīt pozitīvu enerģiju un mīlestību vienam otram!