Visas

Atdzīvini Ziemassvētku dzejoļu skaitīšanas tradīciju jeb 5 padomi slinkajiem un nevaļīgajiem

Dzejoļa skaitīšana svētku vakarā reiz bija vienlaikus pats neiztrūkstošākais un pats biedējošākais dāvanu saņemšanas posms. Ziemassvētku dzejolis, uz lapiņas uzrakstīts, tika ņurcīts pa kabatu nedēļām ilgi, pa vakariem cenšoties iegaumēt svinīgās pantiņa rindas vai dzejas vārsmas.

Ziemassvētku dzejolis ir viena no senākajām un sirsnīgākajām svētku tradīcijām. Pantiņi, dzejolīši un dziesmas ir atslēga, kas ne tikai atslēdz lielo dāvanu maisu, bet arī rada patiesu svētku noskaņu un Ziemassvētku garu.

Tomēr mūsdienu pirmssvētku skrējienā, cenšoties nepazust starp dāvanu un darāmo darbu sarakstiem, bieži vien tieši dzejolis ir tā svētku daļa, kas piemirstas pirmā. Baltam, pūkainam sniegam lēni krītot, mums ar vienu roku būtu harmoniski uz paštaisītām dāvanu kartītēm ar īstu tinti jāraksta gari svētku dzejoļi un vēlējumi, kamēr ar otru roku lēni jāmalko karstvīns… Bet patiesībā mēs, līdz potītēm iegrimuši pelēcīgā šļurā, stresaini traucamies no viena dāvanu veikala nākamajā, īsto dāvanu nebeidzamos meklējumos, lai priekšpēdējā vakarā, nosvīdušu pieri un  izspūrušiem matiem, pa taisno uz dāvanas papīra ar zilu lodīšu pildspalvu uzskribelētu saņēmēja vārdu. Bez dzejoļa. Bez pantiņa. Un reizēm pat bez vēlējuma.

Kur nu vēl cerēt uz tādu ekstru kā mierīgas vakara stundas, kad kamīna priekšā pārlapot dzejoļu un svētku pantiņu krājumus, lai atrastu vismīļāko vārsmu vai visskanīgāko dzejoli. Nu – kaut vai visīsāko pantu. Lai tad cītīgi to iemācītos, zinot, cik ļoti svētku vakarā vienlaikus gribēsies un negribēsies dzejoli noskaitīt, lai saņemtu sen kāroto dāvanu.

Nē, diemžēl Zeimassvētku dzejoļu skaitīšanas tradīcija mūsdienu svētku maratonā kļuvusi par reti praktizētu rituālu. Un tomēr – īsto svētku sajūtas un prieku rada tieši sīkumi – skaists dāvanas papīrs, sirsnīgs apsveikums uz kartītes un dzejoļa skaitīšana. 

Tādēļ lūk pāris noderīgi padomi, kā mūsdienu dāvināšanas drudzī ātri atrast Ziemassvētku pantiņus un dzejoļus, ko rakstīt uz apsveikumiem un viegli iemācīties, skaitīšanai pie egles.

Latviešu tautasdziesmas

Latviešu tautasdziesmas ir perfekts variants cilvēkam, kuram garāku dzejoli iemācīties sagādā grūtības. Turklāt mūsu tradicionālās četrindes par darba tikumu un dabas ritumu vēl nekad nav bijušas tik ļoti modē kā tagad. Atrast piemērotu tautasdziesmu, ko Ziemasasvētkos noskaitīt pie eglītes, arī nesagādās nekādas grūtības, jo tādu ir patiešām daudz. Derēs ne tikai tie pantiņi, kuros tieši minēti Ziemas saulgrieži, bet arī dzejolīši par ziemas un sniega tēmu. Cilvēkiem ar labu huora izjūtu lieliski derēs kāda no nerātnajām dainām.

Lūk daži lieliski piemēri:

Kur palika mūsu meitas
Ziemassvētku vakarā?
Ielīdušas klētiņā,
Lāpa savus caurus brunčus.

 

Man atnāca sievas māte
Ziemassvētku vakarā;
Gaiļam dūra pakaklē,
Sivēnam smecerē.
Nākat iekšā, Ziemassvētki,
Nu mēs jūs gaidīsim;
Nama māte durvis vēra,
Rokā gaiša uguntiņa.

 

Pīrāgam, nabagam,
Krāsnī kājas nosvilušas;
Ejat, bērni, ķerat ciet,
Ēdat viņu dziedādami.
Pūti, pūt, ziemelīti,
Ziemassvētku vakarā:
Klētī pūti miežus rudzus,
Stallī bērus kumeliņus.
Simtiem cepu kukulīšu
Ziemassvētku gaidīdama;
Simtiņš nāca danča bērnu
Ziemassvētku vakarā.

Tradicionālie Ziemassvētku dzejoļi

Ar Ziemassvētku dzjoļiem ir tāpat kā ar dziesmām un filmām – lai cik reizes tās nebūtu redzētas vai dzirdētas, tomēr katru gadu skatāmies no jauna un dziedam līdzi. Arī svētku pantiņi, kurus katru gadu dzirdam atkal, ir klasiska vērtība, kas pieder pie svētku atmosfēras.
Tādēļ nebaidies pie egles skaitīt kādu no visu laiku populārākajiem svētku dzejoļiem (kurus arī būs vieglāk un ātrāk iemācīties vai atkal atcerēties). Piemēram:

Sidraba mēnestiņš
Veļas pa gaisu
Sētā nak rūķīts
Ar dāvanu maisu.Atnāca, nolika
Priekšnamā klusi
Un aizgāja tālāk
Uz kaimiņu pusi.Ne manīja sētnieks,
Ne ierējās suns?
Bet, kur tas bij bijis,Gaiši iedegās guns.
Zaķēns mežā ezi sauc,
Kur gan palicis mans draugs.
Sniegi snieg un puteņo,
Kā lai tagad atrod to.
Vāverīte kokā smej,
Velti draugu meklēt ej,
Kamēr sals un kamēr sniegs,
Ezim mežā ziemas miegs.

Latviešu klasikas dzejnieku dzejoļi

Oriģināla opcija ir izvēlēties dzejoli, kas tiešā veidā nekādā mērā nav saistīts ar Ziemassvētkiem. Kāda tuva autora darbu vai dzejoli, kas vienkārši šķiet skaists. Brīnišķīgas noskaņas savos pantos uzbur latviešu klasiķi Imants Ziedonis un Ojārs Vācietis. Pantus par naksnīgu un apsnigušu Rīgu var atrast Čaka dzejā. Bet varbūt sirdij tuvs ir kāda Aspazijas vai pat Raiņa dzejolis?
Mūsuprāt, svētku vakarā pie egels patīkami pārsteigsiet savu ģimeni ar kādu no šiem dzejoļiem:

Aspazija

Tik jautra kā burbuļu avotiņš,
Tik sēra kā pāri tam vītoliņš,
Deg acīs zaļš spītības uguntiņš,
Iz pirkstu galiem skrej zibentiņš –
Jā, tāda es esmu – To zinat!
Nu nākat un manu mīklu minat!

Starp ikdienas rūpju skārieniem,
Starp pārdzīvotiem uzskatiem,
es esmu kā roze starp rāceņiem,
Kā uguns starp sausiem žagariem –
Jā, tāda es esmu – to zinat!
Nu nākat sev pirkstus apdedzināt!

Imants Ziedonis

Ko es gribēju tev šodien līdzi dot:
Sava laime katram pašam jāatrod,
Savi draugi katram pašam jāsatiek,
Katram pašam jāsasalst un jāapsnieg
Katram pašam marta saulē jāatkūst
Un ka ābelei no augļu svara jānolūst.
Katram pašam jārūgst līdzi raugam
Tikai tā par cilvēkiem mēs augam.

Smieklīgi, jautri pantiņi

Sena patiesība ir tā, ka muļķības galvā daudz vieglāk sadzīt, kā nopietnas zināšanas. Tādēļ, ja Ziemassvētku dzejoli meklē pēdējā brīdī un tā apgūšanai daudz laika nav palicis – izvēlies smieklīgu vai jautru pantiņu. To iemācīties būs daudz ātrāk!

Dzīvoja reiz Sniegbaltīte,
kurai bija apetīte –
Ziemassvētkos klusi, klusi
visus rūķus apēdusi!
Salatētis pieri kasa
Dāvanas pa zemi lasa,
Tālāk pabraukt nevarēja
Staltais briedis avarēja

“Dzejoļi” slinķiem un pavisam nevaļīgajiem

Lielisks veids kā izlīst caur adatas aci brīdī, kad obligāti dzejolis jāskaita, bet neesi sagatavojies (apzināti noslinkojot vai aiz tīras nezināšanas), ir nodeklamēt kādas pazīstamas dziemas rindas.
Lūk pāris veiskmīgi piemēri, kurus zinās katrs īstens latvietis:

Ak, eglīte, ak, eglīte, Tu pastāvīga esi –
Tu zaļo ziemas aukstumā
Tāpat kā vasr’s karstumā.
Ak eglīte, ak eglīte,
Tu pastāvīga esi.
Ak, eglīte, ak, eglīte,
Tu manim patikt vari.
No Ziemassvētku eglītes
Man spīd daudz gaišas svecītes.
Ak eglīte, ak eglīte,
Tu manim patikt vari.
Bez mīlestības nedzīvojiet,
Bez mīlestības viss ir mazs!
Bez mīlestības dūmo krāsnis
Un maizi negriež nazis ass.
Un kāds ar atdauzītu cirvi,
Ar trulu cirvi dienas tēš,
Un dīvains apnicības velniņš
Uz spožām gardīnstangām sēž.

Lai vai kuru no pantiņu variantiem neizvēlēsieties Ziemassvētku vakarā skaitīt zem eglītes – no sirds iesakām veltīt kaut minūti sava laika un enerģijas, lai atdzīvinātu vai ieviestu šo tradīciju savā ģimenē, jo Ziemassvētki tomēr ir ģimenes kopā būšanas laiks, kad veltīt pozitīvu enerģiju un mīlestību vienam otram!

06/12/2016

5 veidi, kā padarīt Valentīndienu īpašāku, kā jebkad iepriekš

Valentīndiena ir laiks, kad atzīstamies savās jūtās iecerētajiem vai atgādinām, cik ļoti mīlam, sev tuviem cilvēkiem. Konfektes un ziedu pušķi ir lieliski, taču vēl tik daudz veidu, kā likt mīļotā cilvēka sirsniņai iepukstēties vēl straujāk! Lūk, 3 veidi, kā padarīt šo Valentīndienu par neaizmirstamu!

Lasīt tālāk

Sevi ir nepieciešams mīlēt un palutināt

Par sevi aizmirstam visbiežāk. Ir darbs, ikdiena, pienākumi, steiga, sava deva stresa un uztraukumu, un tas viss krietni vien spēj ietekmēt kā mūsu veselību un noskaņojumu, tā skaistumu un pašsajūtu.

Lasīt tālāk

3 oriģinālas Ziemassvētku dāvanu idejas

Pirmssvētku steigā atrast neredzētu, interesantu un oriģinālu dāvanu nepavisam nav viegli. Sevišķi, ja laika atlicis maz un ja ar kādu cilvēku esi pavadījis kopā jau daudzus gadus un kopā nosvinēti arī daudzi Ziemassvētki. Šādā gadījumā interesantu un oriģinālu dāvanu ideju saraksts var tikt izsmelts.

Lasīt tālāk