Ziņas»

Dzejoļi

Pat daudzus sveicienus var ikdienišķi sacīt

Pat daudzus sveicienus var ikdienišķi sacīt,
Bet pēkšņi atmiņā tev atsmaržo kāds rīts,-
Zilst sili tālumā un tāles bērna acīs,
Kāds pirmoreiz Tev saka: “Skolotāj, labrīt!”

Pat daudzas vēlēšanās pazūd gados garos

Pat daudzas vēlēšanās pazūd gados garos,
Bet vienu dzīvē var ik asins lāsē just:
Tie zilie plašumi, kas bērna acīs staro,-
Tie nedrīkst krēsloties, tie nedrīkst zust.

Būs dažam dzīvē vieglāk, citam – grūtāk

Būs dažam dzīvē vieglāk, citam – grūtāk,
Būs vajadzīgs Tavs spēks un mūsu spīts.
Bet labo gaismu, skolas gados gūto,
Mēs paņemam uz visu mūžu līdz.

Gan mati sirmi – tomēr zelta dzirkstis spīd

Gan mati sirmi – tomēr zelta dzirkstis spīd
No sprogām, kā tas jaunās dienās bija,
Un gudrais spožums acu zīlēs vīd,

Kas dzīvē vienmēr skaudri ieskatījās

Kas dzīvē vienmēr skaudri ieskatījās.
Rit valoda kā dzidri spirgtais strauts –
Tā mani mazu kādreiz mundrināja.
Ai, jaukā skolotāja,- prieka daudz

Sirdī, ja jaunības nemiers un līksme

Sirdī, ja jaunības nemiers un līksme
Tālāk un tālāk pret sauli liek iet,
Mūžs tā kā augoša varavīksne
Zemei un cilvēkiem pāri zied.

Tur nav ko liegties zināms jau

Tur nav ko liegties zināms jau,
Ka skolas sols ir reizēm šaurs.
Tad ņigu ņegu vaļā iet,
Bet, skolotāja, nerājiet

No skolas sākas ceļš uz nezināmām tālēm

No skolas sākas ceļš uz nezināmām tālēm
Un sākas domātājs, kas dzīvi veidos rīt.
Kaut gan nav pieņemts teikt par mīlestību paldies,
Mēs galvas noliecam un sakām paldies Jums.