Ziņas»

Dzejoļi

Ir svētki, skolotāj

Ir svētki, skolotāj, un Tu
Reiz rokas gādīgās nu vari salikt klēpī
Un pavasara saulē pasapņot, un aizmirst par
To paguruma mirkli, ko no visiem slēpi.

Gads no dienas atskalda savu daļu

Gads no dienas atskalda savu daļu.
Mūžs no cilvēka atskalda savu daļu.
Un Jūs šai vidū kā lepna priede,
Kurai lemts nenoziedēt.

Jūsu prieks un Jūsu sāpes nāk

Jūsu prieks un Jūsu sāpes nāk
Ar cilvēkbērniem, kuri savu ceļu sāk.
Caur viņu priekiem un caur viņu sāpēm
Atbilde Jūsu dzīvei: Kāpēc?

It visā, kas ir iemīlams un nīstams

It visā, kas ir iemīlams un nīstams,
Ik vārdā, kas ar sirdi jāizjūt,
Ir skolotājam jābūt īstam
Un vienmēr patiesam, cik patiess vien var būt.

Un Tevi jaunas, modras acis vēro

Un Tevi jaunas, modras acis vēro, -
Tām nedrīkst melot, nedrīkst slēpt neko,
Ar Tavu dzīvi daudzas dzīves mēro,
No Tevis ņem, bet devējs bagāts top.

Es zinu – Tev jau šūpulī ir dota

Es zinu – Tev jau šūpulī ir dota
Tā valoda, ko dārzā puķes zin
Ar kuru pļavas agru rītu svin,
Tā Tev ir klusi, klusi iešūpota.

Tad atgriežos tai zemē, kuru sauc

Tad atgriežos tai zemē, kuru sauc
Par bērnību. Tai krāsu daudz.
Es eju pasakā pa krāsu taku.
Un dienas steiga vārdus nesajauc,
Ko es no savas bērnības Tev saku.

Vēl vienmēr jūtos bērns es Tavā tuvumā

Vēl vienmēr jūtos bērns es Tavā tuvumā,
Kaut baltiem ziediem apber mani pavasar’s
Bet mana mūža labākajā guvumā
Ir, pirmā skolotāja, arī Tava daļa.