Tad atgriežos tai zemē, kuru sauc
Tad atgriežos tai zemē, kuru sauc
Par bērnību. Tai krāsu daudz.
Es eju pasakā pa krāsu taku.
Un dienas steiga vārdus nesajauc,
Ko es no savas bērnības Tev saku.
Par bērnību. Tai krāsu daudz.
Es eju pasakā pa krāsu taku.
Un dienas steiga vārdus nesajauc,
Ko es no savas bērnības Tev saku.
Vēl vienmēr jūtos bērns es Tavā tuvumā
Vēl vienmēr jūtos bērns es Tavā tuvumā,
Kaut baltiem ziediem apber mani pavasar’s
Bet mana mūža labākajā guvumā
Ir, pirmā skolotāja, arī Tava daļa.
Kaut baltiem ziediem apber mani pavasar’s
Bet mana mūža labākajā guvumā
Ir, pirmā skolotāja, arī Tava daļa.
Pat daudzus sveicienus var ikdienišķi sacīt
Pat daudzus sveicienus var ikdienišķi sacīt,
Bet pēkšņi atmiņā tev atsmaržo kāds rīts,-
Zilst sili tālumā un tāles bērna acīs,
Kāds pirmoreiz Tev saka: “Skolotāj, labrīt!”
Bet pēkšņi atmiņā tev atsmaržo kāds rīts,-
Zilst sili tālumā un tāles bērna acīs,
Kāds pirmoreiz Tev saka: “Skolotāj, labrīt!”
Pat daudzas vēlēšanās pazūd gados garos
Pat daudzas vēlēšanās pazūd gados garos,
Bet vienu dzīvē var ik asins lāsē just:
Tie zilie plašumi, kas bērna acīs staro,-
Tie nedrīkst krēsloties, tie nedrīkst zust.
Bet vienu dzīvē var ik asins lāsē just:
Tie zilie plašumi, kas bērna acīs staro,-
Tie nedrīkst krēsloties, tie nedrīkst zust.
Būs dažam dzīvē vieglāk, citam – grūtāk
Būs dažam dzīvē vieglāk, citam – grūtāk,
Būs vajadzīgs Tavs spēks un mūsu spīts.
Bet labo gaismu, skolas gados gūto,
Mēs paņemam uz visu mūžu līdz.
Būs vajadzīgs Tavs spēks un mūsu spīts.
Bet labo gaismu, skolas gados gūto,
Mēs paņemam uz visu mūžu līdz.
Gan mati sirmi – tomēr zelta dzirkstis spīd
Gan mati sirmi – tomēr zelta dzirkstis spīd
No sprogām, kā tas jaunās dienās bija,
Un gudrais spožums acu zīlēs vīd,
No sprogām, kā tas jaunās dienās bija,
Un gudrais spožums acu zīlēs vīd,
Kas dzīvē vienmēr skaudri ieskatījās
Kas dzīvē vienmēr skaudri ieskatījās.
Rit valoda kā dzidri spirgtais strauts –
Tā mani mazu kādreiz mundrināja.
Ai, jaukā skolotāja,- prieka daudz
Rit valoda kā dzidri spirgtais strauts –
Tā mani mazu kādreiz mundrināja.
Ai, jaukā skolotāja,- prieka daudz
Sirdī, ja jaunības nemiers un līksme
Sirdī, ja jaunības nemiers un līksme
Tālāk un tālāk pret sauli liek iet,
Mūžs tā kā augoša varavīksne
Zemei un cilvēkiem pāri zied.
Tālāk un tālāk pret sauli liek iet,
Mūžs tā kā augoša varavīksne
Zemei un cilvēkiem pāri zied.
Iesakām
