Ziņas

– Mēbeļu veikala direktors atgriežas no komandējuma Parīzē. Stāsta saviem draugiem:

– O, kas par pilsētu! Kādas ielas! Kādi veikali!

– Nu bet sievietes?

– O-o! Tas ir kas neticams! Sapnis! Galvenais – jebkuru vīrieti saprot no pusvārda.

Lūk, piemēram: ieeju mazā restorāniņā, apsēžos pie galdiņa. Pie manis piesēžas galvu reibinoša skaistule. Un uzreiz noprot, ka es viņu valodā – ne vārda.

Zīmē man uz salvetes glāzīti. Es pasūtu viņai šampanieti.

Uzzīmē cigareti. Es iedodu piesmēķēt.

Uzzīmē divas dejojošas figūriņas. Es uzaicinu viņu uz deju.

– Nu un pēc tam?

– Uzzīmēja gultu…

– Un tu?

– Hmm… Līdz šim brīdim nevaru saprast kā viņa uzminēja, ka esmu mēbeļu veikala direktors.