Ziņas

Es zinu – Tev jau šūpulī ir dota

Es zinu – Tev jau šūpulī ir dota
Tā valoda, ko dārzā puķes zin
Ar kuru pļavas agru rītu svin,
Tā Tev ir klusi, klusi iešūpota.

Tad atgriežos tai zemē, kuru sauc

Tad atgriežos tai zemē, kuru sauc
Par bērnību. Tai krāsu daudz.
Es eju pasakā pa krāsu taku.
Un dienas steiga vārdus nesajauc,
Ko es no savas bērnības Tev saku.

Vēl vienmēr jūtos bērns es Tavā tuvumā

Vēl vienmēr jūtos bērns es Tavā tuvumā,
Kaut baltiem ziediem apber mani pavasar’s
Bet mana mūža labākajā guvumā
Ir, pirmā skolotāja, arī Tava daļa.

Pat daudzus sveicienus var ikdienišķi sacīt

Pat daudzus sveicienus var ikdienišķi sacīt,
Bet pēkšņi atmiņā tev atsmaržo kāds rīts,-
Zilst sili tālumā un tāles bērna acīs,
Kāds pirmoreiz Tev saka: “Skolotāj, labrīt!”

Pat daudzas vēlēšanās pazūd gados garos

Pat daudzas vēlēšanās pazūd gados garos,
Bet vienu dzīvē var ik asins lāsē just:
Tie zilie plašumi, kas bērna acīs staro,-
Tie nedrīkst krēsloties, tie nedrīkst zust.

Būs dažam dzīvē vieglāk, citam – grūtāk

Būs dažam dzīvē vieglāk, citam – grūtāk,
Būs vajadzīgs Tavs spēks un mūsu spīts.
Bet labo gaismu, skolas gados gūto,
Mēs paņemam uz visu mūžu līdz.

Gan mati sirmi – tomēr zelta dzirkstis spīd

Gan mati sirmi – tomēr zelta dzirkstis spīd
No sprogām, kā tas jaunās dienās bija,
Un gudrais spožums acu zīlēs vīd,

Kas dzīvē vienmēr skaudri ieskatījās

Kas dzīvē vienmēr skaudri ieskatījās.
Rit valoda kā dzidri spirgtais strauts –
Tā mani mazu kādreiz mundrināja.
Ai, jaukā skolotāja,- prieka daudz