Bij divas sirdis reiz...
Bij divas sirdis reiz...
Un līksmē tās
kā divas dziesmas pēkšņi satikās...
Viens otrā toreiz pavērāties klusi
Un līksmē tās
kā divas dziesmas pēkšņi satikās...
Viens otrā toreiz pavērāties klusi
Ne tikai jaunību un prieku
Ne tikai jaunību un prieku,
Bet arī sirmo matu sniegu
Lai jūs viens otrā mīlētu!
Bet arī sirmo matu sniegu
Lai jūs viens otrā mīlētu!
Pavadi mani no ausmas līdz rietam
Pavadi mani no ausmas līdz rietam,
Nezūdi naktī, kas spītīgi tumst.
Paliec pie manis par mūžīgo zvaigzni,
Bezgalīgs plašums ir jāapgūst mums.
Nezūdi naktī, kas spītīgi tumst.
Paliec pie manis par mūžīgo zvaigzni,
Bezgalīgs plašums ir jāapgūst mums.
Lai ceļš, ko ejat jūs, pret kalnu nebeidz vīties
Lai ceļš, ko ejat jūs, pret kalnu nebeidz vīties,
Lai pietiek spēka, gudrības jums nekļūdīties!
Lai skatiens skaidri redz, ja asāks gadās līkums,
Un to, kas īsti liels, lai neizposta sīkums!
Lai pietiek spēka, gudrības jums nekļūdīties!
Lai skatiens skaidri redz, ja asāks gadās līkums,
Un to, kas īsti liels, lai neizposta sīkums!